Pats, pats labumiņš

Pats, pats labumiņš ir tie brīži un tās lietas, kuras gribas apstādināt un vienmēr atcerēties kāda bija tā sajūta. Šī sadaļa paredzēta grūtajiem brīžiem – lai ir kur ieskatīties un smelties spēku un motivāciju. Ceru, ka nemitīgi tiks papildināta! 🙂

Mazulīša pirmajos mēnešos nekautrējies no rīta pieglausties pavisam tuvu klāt un dziļi, dziļi ieelpot unikālo zīdainīša smaržu. Tā nebūs mūžīga, tā iespēja ir tikai tagad. Ievelc dziļi un paturi prātā!

Visīpašākais brīdis pasaulē ir laiks, kad mazais sāk smaidīt. No rīta, izdzirdot mammas balsi, sejiņu sāk rotāt smaids .. 🙂

Kad paaudzies jau lielāks, maziņais paceļ acis un ietur pauzi maltītē, lai kādu brīdi iegrimtu mammas acīs .. Un mamma var tikai skatīties pretī un kust un kust un kust..

Saka, ka vislielākā laime un gandarījums būs tad, kad mazais pateiks – es tevi mīlu, mammu! Bet pagaidām, 4 mēnešos, nav lielākas laimes kā tās mazās, tievās plaukstiņas, kas mērķtiecīgi atrod un izpēta mammas seju, iekniebj degunā un apstājas uz vaiga!

Tavu laimi, ka man ir iespēja no rītiem vaļāties pa gultu, sagaidīt mazo, smaidīgo cilvēciņu ceļamies un kopīgi vēl kādu maģisku brīdi pabužināties. Laime tā ir, laime!

Būs viens tāds brīdis, kad, skatoties savā bērnā jutīsi apbrīnu – pa kuru laiku izauga tik mīļš, gudrs un saprātīgs puisis? Kāds lepnums, ka tas ir mans dēls!

 

Tie mirkļi, ka gulēt ejot, mazās rociņas cieši apķeras ap kaklu un mutīte dod mammai daudz, daudz bučas. Saka “mamma” un iedod vēl vienu buču! Tad pagriežas pret tēti, apvij mazās rociņas un dod bučas. Gulētiešanas rituāls! (1,3 g)

 

 

 

Advertisements