Miķelis – bērnudārznieks: 1. diena

sdr

Lai gan bērnudārzam gan psiholoģiski, gan praktiski sāku gatavoties laicīgi (pāris atziņas var izlasīt šeit), tomēr visu nekad nevar ne ieplānot, ne paredzēt un laikam jau man, kā īpašai plānotājai, tika absolūts haoss neilgi pirms bērnudārza gaitu uzsākšanas.

Miķelis krietni saslima un klepus pilnībā atkāpās 2 nedēļu laikā. Ar šo slimošanu iekavējās pēdējā pote (nu, pirms tam jau bija lērums kavēkļi!), kura bija jāuztaisa pirms bērnudārza! Aizbraucām izbaudīt lauku mieru un hops – augsta temperatūra 2 dienas. Aizbēgām no baciļiem, bet laikam tomēr Miķeļa novājinātā imunitāte kādu paķēra līdzi! Man neliela panika jeb izaicinājums tikt ar sevi galā – tik daudz lietas jāpārplāno, jāizdomā, jāizshēmo par jaunu. Atgriežoties Rīgā, kādu laiku pēc slimošanas vedu Miķeli pēc potes, bet daktere tomēr saka – nekā, vēl nedēļu pagaidīsim, vēl tomēr ir slimības atlieku pazīmes. Ok, mammīt, šis viss tev ticis tāpēc, ka esi baigā plānotāja, tagad mācies dzīvi ar bērnu (lasīt – neprognozējamu un neplānojamu dzīvi!). Mamma visu knaši samenedžē un mierpilni sagaidam nākamo nedēļu, kad Miķelis tik tiešām poti dabūn un ir pilnīgi gatavs doties bērnudārza virzienā! Ā, nu vēl jau plānotā bērnudārza vadītāja kaut ko sajaukusies un, izrādās, ka Miķelim vairs nav vieta! Nu, ceru, ka jūs ātri vizualizējat kā izskatās Miķeļa mamma – depresijā pluina matus tumšā istabas kaktiņā! 🙂 Nu nē jau, patiesībā, es ļoti ticu, ka lietas notiek tā kā tām jānotiek un nu Miķelis dodas uz bērnudārzu pie pašas mājas!

Bet nu pie lietas! Lai agra celšanās puisēnam nebūtu pirmais trieciens jaunajā ikdienā, liku modinātāju jau visu iepriekšējo nedēļu. Pirmās divas dienas Miķelis turpināja šņākt dziļā lāča miegā! Trešajā dienā jau pamodās agrāk un ceturtajā jau modināja mammu ar priecīgiem spiedzieniem no savas gultiņas!

Pirmajā dienā devāmies abi kopā, jo mammai jāparaksta līgums, jāaizpilda anketa un jāparunājas ar skolotāju. Biju ļoti pārsteigta, ka Miķelis no mammas neatkāpās, ja kāds cits bērns nāca klāt, to stūma prom .. hmm, kur mans sabiedriskais puisēns palicis? Pēc kāda brītiņa tomēr iejutās un paspēlējās arī pats!

Bērnudārzā ir jauka tradīcija ēst mazu uzkodiņu ap 10iem, tas Miķelim patika, jo bija arī mīļais ābols!

Mājās nāca dancodams, pusdienlaiku aizgāja gulēt lieliski, nogulēja 3h, kas priekš Miķeļa ir kaut kas wow wow wow! Arī atlikušo vakaru bija ļoti omulīgs, priecīgs, pats spēlējās un burtiski izstaroja vēsti – mammu, rīt iesim uz bērnudārzu?

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s