PĀRIS MAZAS ATZIŅAS PAR MIEDZIŅU PAŠA GULTĀ.

titul

Ievadā gribētu nedaudz ieskicēt manu motivāciju rakstot šo rakstu – pašsaprotami, ka negribu kādu mācīt (bet no padomiem neatteikšos!), tomēr gribu padalīties ar vienīgo pieredzi kāda man ir, jāatzīst, nemaz ne tik vieglu!

Grūtākais šajā notikumā, šajā milzīgi milzīgajā solī – “izdzīt” mīļo mazuli no savas gultas, atstāt rītus bez ilgajām bučām un atkārtotas ieslīgšanas miegā abiem kopā, sajust mazās rociņas naktī apķeroties ap kaklu un sajusties TIK ļoti labi.. Jā, jūs droši vien jau nojaušat, ka grūtākais bija tikt galā ar sevi, pārkāpt pāri sev un drusciņ arī savam egoismam un miegam!

Šī ķecerīgā ideja radās pēc nedēļu ilgas ciemošanās laukos – atgriežoties mājās būs jau drusciņ aizmirsies, ka visi gulējām vienā gultā un varēsim mēģināt piedabūt Miķeli pārcelties uz savu gultu, kas skumst jau labu laiku!

Pirmajā pusdienlaikā tētis tēloja, ka iziet no mājas un mamma, izturību sasmēlusies, ar Miķeli devās uz gultiņu. Pirmais fiasko – bērns stāv gultas galā, bļauj nebalsī, rāda ar pirkstiem uz durvīm un sauc teta, teta! Ok, mainam lēmumu un tētis nāk pie mammas, guļam abi un Miķelis savā gultiņā! Pirms tam ik pa laikam ienācu ar viņu kopā istabā un stāstīju, ka pusdienlaiks būs jāguļ savā gultiņā, tomēr arī tagad viņš negribēja pieņemt šo domu, stāvēja gultas galā un brēca. Ieņēmām nogaidošu taktiku, lai pacīnās ar sevi, pēc laiciņa samīļosim un mēģināsim vēlreiz. Nesagaidījām īsti pirmo piegājienu, kad pats nāca mīļoties. Tā nu iepazīstinājām ar draugiem un spilvena biedriem lāci un sunīti, kurus Miķelis labprāt padzirdīja, sabučoja un tad izmeta no gultas. Pirmā cīņa ilga vismaz stundu, pat tad, kad sarunājām, ka galvu liks uz spilvena, tik un tā pa laikam cēlās augšā, lai padarītu ko citu! Vakara cīņa bija diezgan līdzīga, tikai bļaušana gultas galā īsāka! 2:0 vecāku labā!

Nu aiz muguras 6 iemigšanas reizes gultiņā, histēriska bļaušana vairs netiek pieredzēta un brīžiem var sarunāt, ka noliks galvu uz spilvena, tomēr tā gudrā galva visu laiku izdomā kādu nedarbu, kāpēc tik un tā celties! Šobrīd aizmigšanas laiks ir kādas 40min! Kas ir pārsteidzoši – viņš nekāpj mūsu gultā, lai gan to noteikti varētu izdarīt, jo gultai tuvāk esošā mala ir nolaista zemāk! Tas pasaka diezgan skaidri to, ka 1,3 gadnieks ir ļoti gudra būtne! Šobrīd – gudra un aizmigusi, urā!

 

Lai veicas visiem vecākiem katrā lietiņā, ko nākas mazā cilvēka dzīvē izmainīt! Nejūtieties vainīgi un samīļojiet raizbainiekus(ces)! 🙂

One thought on “PĀRIS MAZAS ATZIŅAS PAR MIEDZIŅU PAŠA GULTĀ.

  1. Atpakaļ ziņojums: MIĶELIS TURPINA AUGT. 14.-16. MĒNESIS | Miķeļpelīte

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s