Kā Miķeļpelīte Pērkamkopā jubileju svinēja!

WhatsApp Image 2017-10-21 at 00.10.44

Viss sākās, īstenībā, pirms 6 gadiem, kad Pērkam kopā pirmo gadu svinēja savu jubileju un Miķeļpelītes mamma teica Miķelpelītes tētim, ka ir jāpiedalās. Atceros kā šodien, ka forši bija tikmēr, kamēr idejiski par to domāju, kad reāli braukāju ar sabiedriskajiem pa punktiem bez vīra, kuram bija jāstrādā, bija drusciņ, drusciņ draņķīgāk kā plānots!

Tā gāja gadi, līdz Miķeļpelītes mamma ieraudzīja Facebook-ā, ka tante Laura ielaikojusi Pērkamkopā jubilejas spēli! Bet super! Nu bija skaidrs ar ko ģimene nodarbosies apmēram nedēļu. Entuziasma pilna metos reģistrēt komandu, pievienoju mūsu saticīgās komandas foto un gaidīju startu. Pirmajā dienā, kad tas pienāca, secināju, ka neies krastā ar to aizņemto tēti .. izmetu viņu laukā no mūsu komandas “Miķelēni”, pārlasīju noteikumus un nopriecājos, ka varu startēt ar savu puisēnu! Nu ko, metāmies iekšā!

Pirmais trakums, kas aizšķērsoja optimisma pilno ceļu – sabiedriskais transports, kurā reizēm grūti tikt iekšā ar ratiem, citreiz šoferis nepamana un iespiež durvīs, citreiz ļautiņi ir tik svarīgi un tik ļoti baidās nokavēt izkāpšanu nākamajā pieturā, ka nepalaiž mūs ārā šajā pieturā. Un citreiz kāds sāk tik drausmīgi klepot, ka man pēkšņi liekas, ka esmu sliktākā māte pasaulē, kas ievilkusi savu bērnu troļukā un labāk izkāpt nākamajā pieturā ārā. BET! Tā visa ir baigā pieredze, jā, arī Miķeļa imūnsistēmai tā ir pieredze! Miķelim ļoti patīk sabiedriskajā transportā – tur tik daudz vecas, mīļas tantes spēlē utji-putji spēli, tik daudziem var pateikt “Attā, attā” un, ja paveicas, tad kādam var kaut ko iebāzt kabatā vai ieķerties kādas dāmas somiņā!

Kā mums gāja spēlē? Kopā bija 27 objekti Rīgas robežās, tajos jāuztaisa foto ar abiem komandas locekļiem un jāatbild uz jautājumu – viss elektroniski! Pirmā diena bija veiksmīga, iemanījāmies veidot selfijus, lai tajos redz arī uzņēmumu/objektu! Tas pat ir ļoti satraucoši – katrai dienai veidot maršrutu, izdomāt kā uz turieni tikt, īpaši jau ar ratiem! Secināt, kuras ir tās vietas, uz kurām ceļot vajadzēs pa vakariem, ar tēta palīdzību! Tālakie punkti no mums bija Ķeizarmeižs un Mārupes eklēri. Pavisam jauka bija diena Vecrīgā – Miķeļa miega pele burtiski gavilēja pa bruģi vizinoties! 🙂 Absolūts trakums bija ar “Radio Tev” kontrolpunktu .. Es radio neklausos, jo man pietiek ar Miķeļa “ziņām”, tā nu maldījos pa Barona ielu, tad 3x pa Brīvības ielu .. bāc, nu nav! Internets arī nerāda kāda adrese tam sasodītajam radio! Tā kā tas vēl bija dienas pēdējais punkts, tad pēc pusstundu ilgiem centieniem es piezvanīju Pērkamkopā un palūdzu (nē, tiešām, es saņēmos, 3x izpūtu un paLŪDZU!) vai nevar pateikt precīzu adresi tam sasodītajam radio. Viņa pačukstēja par reklāmu uz mājas sienas, kuru es pat redzēju, bet nesapratu!! Ironiski, ka vakarā braucot uz nākamo objektu ar auto, dzirdēju reklāmu, jo vīrs visu laiku klausoties Radio Tev, aaaaa! 🙂 Bet vispār es uzreiz pēc tam, kad biju beigusi dusmoties, nodomāju, ka kolosāla ideja!

Žēl, ka taupot telefona bateriju (kura jau pirmajā dienā parādīja, ka ja grib visu laiku fotografēt, tad jābūt līdzi lādētājam :)), neslēdzu endomondu, es domāju, ka viņš būtu burtiski uzsprādzis no noietajiem kilometriem! Paldies šajai spēlei, ka Miķelis sācis atkal saprast, ka ratos var gulēt, ilgi gulēt (patiesībā lielākā daļa bilžu ir ar guļošu Miķeli :)).

Rezumē – ieguvumi ir ļoti daudz!

  • Saturīgi kopā pavadīts laiks – vienalga, vai tā būtu draudzene, vīrs vai bērns!
  • Izraušanās no rutīnas, no ikdienas!
  • Daudz jaunu vietu izzināšana, daudz jaunu “taku” un sabiedriskā maršrutu atklāšana!
  • Domāšana attīsta intelektu!
  • Iespēja tikt pie balvām!
  • Baigākā sevis pārvarēšana. Es gandrīz katru vakaru domāju par to priekš kam mēs to daram – ceļamies, pabrokastojam (nu, ok, tas notiek ap pusdienlaiku), skrienam pa Rīgu, veļamies mājās, pierunājam tēti kaut kur aizvest, atkal skrienam pa Rīgu, metamies gultā. Un tā kādas 5 dienas, vāks! BET! Paldies, Tev, mammu, ka ar to sasodīto mūzikas skolas pieredzi (no kuras ne pa kam es nedrīkstēju aiziet prom), iedēstīji manī to, ka darbu pusceļā nedrīkst atstāt! Tā es nolēmu, ka nedrīkstu jau no agras bērnības dēlam rādīt, ka tik ātri var padoties (ok, tad, kad pēdējā dienā es pa to šausmīgo Mūkusalas ielu, kur smagie šausmīgi nesas un trotuārs ir gandrīz uz ceļa un vēl šausmīgi līst lietus, tad gan man likās, ka lai tas Top Shops iet dēt un tas nekas, ka tas ir pēdējais kontrolpunkts), kaut kas jauns cilvēkā veidojas tikai tad, kad izkāpj laukā no komforta zonas. Es domāju, ka viņš noteikti atcerēsies šo manu vēstījumu katru reizi, kad uzkāps uz sava glaunā DipDapa (un ja nē, tad es atgādināšu!).

Nu jā. Par DipDapu runājot. Viss jau nebeidzās ar to, ka teju nedēļas garumā mēs skrējām pa pielijušo Rīgu, vēl vajadzēja atrast laiku piektdienas vakarā (kad tētim ir svētais futbols), lai ierastos Vecrīgā un pretendētu uz kādu balvu. Moins! Kā tagad to lai izdara ar smagu un hiperaktīvu viengadnieku? Plāns tāds – sīko ergosomā iekšā, ar autobusu līdz centram, tad aši savāksim labākās dāvanas (izņemot ceļojumu, jo tur baigi daudz iztērētos :D) un pa gaismiņu uz māju. Drusciņ no plāna sanāca – mazulis ergosomā un autobusā pačučēja, tad dabūjām balvu kā Māte-varone un dēls-piedzīvojumu-meklētājs, kas pieveikuši trakos 27 kontrolpunktus un DipDap mūs sveica ar jaunu braucamrīku Miķelim! Miķelis aiz laimes nobučoja mikrofonu, divreiz! Savukārt es aizmirsu, ka jāiet nost no skatuves, jo riktīgi ilgi gribējās stāvēt, lai visi zina, ka esmu priecīga un pateicīga! Cilvēki citreiz ir tik jauki! Nāca klāt, teica, ka priecājas par mums, esot ļoti aizkustinoši bijis, gandrīz līdz asariņai acīs (varbūt viņi domāja, ka esmu vientuļā māte!?). Mājās gan pa gaismiņu netikām, jo līdzko sāka spēlēt grupa Dagamba, tā Miķelī pamodās party sharks un viņš sāka dejot tā, ka visi apkārt skatījās, rādīja ar pirkstiem un pat atnāca nofilmēt! Es zināju, ka mans dēl ir lustīgs, bet kārtīgi nodejot 5 dziesmas pēc kārtas, sirsnīgi aplaudēt un ūjināt dziesmas beigās – cepuri nost! Jāved uz koncertiem, citu komentāru man nav!

Šovakar emocijas ir baigi foršās! Un ir tik forši, ka ir tādi entuziasti, kas svin dzimšanas dienas ar plašu vērienu, aizraujošu spēli un vērienīgām dāvanām. Ar nepacietību gaidīšu nākamo gadu un iesaku pamēģināt ikvienam, īpaši nenobīties jaunajām māmiņām (jā, es zinu, ka tikko vareni samazināju savu iespēju nākamajā gadā tikt pie labām balvām!)

bty

Mūsu pirmais objekts. Īsti nesaprotu vai iekšā arī jāiet, drošības pēc uzzvanu Pērkamkopā. #Dailesteatris

15078062598831696984580

Pagaidām ar uzdevumiem itin labi tiekam galā! #Sturamaja

bty

Agneses Zeltiņas Soulstones. Tādus nezināju! Tagad zinu. #Soulstones

bty

Pavērt durvis un pajautāt – klau, cik veidu aliņi jums te ir!? – Check! #LielaisKristaps

edf

Salijuši un izsalkuši. Ak, ja mēs būtu zinājuši, ka viens no šiem DipDapiem būs Miķeļa, nu taču būtu pasmaidījuši! #Dipdap

bty

#Myfitness – durvis tik smagas, ka bez fitnesa priekšdarbiem grūti tik iekšā! 🙂

bty

Mūsu mīļākā vieta Pārdaugavā! #Botaniskaisdarzs

bty

#Bubblewafle Šis bija riktīgi grūti ar ratiņiem – mēģināju caur stiklu saskatīt kas ir kafejnīcai tālākajā stūrī (tāds bija jautājums), jo tikt iekšā ar ratiem, diemžēl, nevar! Saskatīju! Bērnu rotaļu laukumiņš 🙂

IMG_20171016_153009

#woktowalk trāpījās mums dienas noslēgumā, cik labi, ka atbilde bija labi saskatāma!

bty

Love Latvia suvenīru veikaliņš. Miķeli jau pārņēmusi Vecrīgas miega pele.  #Baltijassuveniri

1508152902954_1911326041

Es biju dzirdējusi daudz laba par #Cosmomuzejs, tagad zinu, kur tas atrodas!

1508153931124_875468787

Atzīšos, ka #Vasiljevamodesnamu gan nezināju!

 

cof

#Stenders smaržīgais namiņš – viena no retajām vietām, kur iegājām iekšā, jo citādi bija grūti tikt pie atbildes 🙂

bty

#Irve – tik ilgi meklēju, ka Miķelis paspēja pamosties!

IMG_20171016_161742

ou, sentimentālā #Merkeladruka! Kā es te savu diplomdarbu iesēju, ehh!

IMG_20171016_162804_1

Protams, ka vajag ienesties viesnīcā un noskaidrot “kur Jums te ir SPA?” 🙂 #ElizabetesSPA

IMG_20171017_142542

Ar #Necesse gāja grūti, jo nevarēju saprast vai ar ratiem kaut kāda veidā tur tikšu. Labāk atstāju ratus, noskrējām lejā, uzbildējām vienu jauku foto, kurā izgaismojās nosaukums un skrējām atpakaļ sargāt ratus 🙂 Mājupceļā piezvanīju un laipni palūdzu atbildi uz jautājumu – cik salonā ir durvis 🙂

IMG_20171016_205556_1

Vistālākais mūsu punkts – #keizarmezs! Lai uzzinātu kādā krāsā īsti ir mājas, vajadzēja gūgļot, uz tumsu paļauties nevar! 🙂

dav

Naksnīgā #Valmiermuiža. Mazulis barčikā – check! Es pat nezināju kas ir Zelteris, kur nu vēl cik veidi! Tagad zinu 🙂

IMG_20171017_WA0043

Mūžam atcerēšos kā vīrs bija gatavs nokavēt svēto futbolu, lai aizvestu mūs arī šeit! hihi #kartingahallepresesnams

cof

#Annels zobainā rotaļistaba

bmd

Oo, kā es te maldījos un meklēju! Beigās jau nelikās, ka būtu tik grūti atrast! #Labosajutulaboratorija

bty

Šis ir TAS kontrolpunkts, kas mani noveda līdz izmisumam. Bet knaps smaidiņš izspiests! 🙂 #Radiotev

mde

Viena vakara laikā jau trešā vieta, kur Miķelis tika izcelts no autokrēsliņa un tad zibenīgi ielikts atpakaļ, kas, saprotams, rezultējās ar asaru straumēm! #Bikramyogariga

sdr

Riktīgi viltīga tiem #raunasdarzs eklēriem tā gaismotā izkārtne – ja redz uzrakstu, tad neredz mūs! Labi, ka ieskaitīja 🙂

bty

#Wolftrike drifta halle atrodas Mūkusalas ielas sirdī – nu, tā trakā iela, pa kuru ar bērnu ratiņiem labāk neejat 🙂 Bet piebraukt gan likās ērti!

bty

Aleluja! Izmirkuši slapji, izsalkuši un ļoti priecīgi par sasniegtu finišu! #topshop

 

 

 

 

 

 

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s