11. MĒNESIS

DSC09837.jpg

08.08.2017

Hmm, dzimšanas dienas datums pieder šim gadam vai jau nākamajam? Ja pieņemam, ka šim, tad šodiena bija interesanta diena!

Miķelis bija pie dakteres (sausie fakti atrunāti 10.mēneša rakstā), pēc tam, kā ierasts, garā pastaigā.

Pusdienās mamma sataisīja kolrābja, saldā kartupeļa un kartupeļa gabaliņus, kurus Miķelis labprāt šķina iekšā. Kolrābis gan biežāk tika izstumts ārā, bet kaut kāds labumiņš jau tika arī lejā! Launagā, kā ierasts, bezpiedevu lakto + auglītis + jau divas dienas pievienoju nedaudz biezpienu!

Tā kā daktere apmeklējuma dēļ šodienas pastaiga bija neierasti agri, tad vakarā devāmies vēl vienā, palika dikti vēss, tik vēss, ka beigās Miķelis pat nespārdīja nost segu 🙂

Nakts kā ierasts – nepārtraukti ceļoties augšā. Vienā jaukā dienā mums tas būs piegriezies un mazajam rakarim jautrība beigsies!

09.08.2017

Rīti mūsmājās ir diezgan vēli! Mostamies ap 10iem un tētis jau kādu laiku vairs nav mums blakus gultā. Mimis gan, pie tam pasācis gulēt Miķeļa gultā 🙂 Forši tie rīta cēlieni, lēnām mostamies, ceļam galvas un tad tomēr krītam atpakaļ spilvenos! Šorīt Miķelis izdomāja, ka mammas krekliņš ir variabla lieta un ja to pavelk uz kādu pusi, tad noteikti var tikt pie agrām brokastīm!

Īstajās brokastīs Miķelim tika aplietas auzu pārslas ar ābolu un banānu, tas viss sablenderēts kopā – diezgan labi iet pie sirds! Pusdienās vakardienas kartupeļu un kolrābja gabaliņi, kas galīgi negāja pie sirds, tāpēc ārā izmantojām vakar iegādāto Semper biezeni, kur iekšā ir auzu, rīsu pārslas, banāns un bumbieris. Garšīgi! Launagā lakto + banāns un melone. Vakaros Miķelis ēd nakts putras jeb putras, kuru sastāvā ir piens – esam iecienījuši Semper!

Šodien atkal gājām vakara pastaigā ar draugu Kārli.

10.08.2017

Oo, trešā diena un pagaidām bez kavēšanās veicu ierakstu! Esmu malacis!

Šodiena bija fantastiska diena, plānā doties uz Ogri pie oktobrītes mammas Lauras, kur vienkārši skaisti pavadīsim laiku un baudīsim dzīvi kopā ar saviem bērneļiem!

Atklājās, ka mūsu auto ir isofix, a es tikko nopirku auto krēsliņu (pēc pamatīgas izpētes, protams!) ar siksnām. Malacis! Gribēju isofix. Atklājās, ka divi Miķeļi vienā mašīnā ir koncerts līdz pat gala mērķim, jo ja kāds no viņiem uzdrošinās kaut runāt, tad otrs ir gatavs momentāni raudāt (pat ja ir aizmidzis!). Izrādās, ka tā ir ne tikai Miķeļiem, bet visiem ~10 mēnešus jauniem bērneļiem, kas iestumti mašīnā ar vēl vienu tādu, iepriekš ne īpaši redzētu, kadru!

Ballīte bija fantastiska! Neskatoties uz to, ka ap plkst 14.00 Miķeļa kontā bija tikai kādas 5min miedziņa, viņš bija īstens prieka biksis (tētim ļoti patīk Miķeli saukt par party shark!). Nē, nu tiešām, tieši tāds kā izskatās absolūti laimīgs bērns, kuram nevajag ne mammu, ne tēti, ne ēst, ne dzert – dodiet man mantas, daudz vienaudžus un smiltis, kuras drīkst ēst! Mājup devāmies ap 18:00 un tad gan abi Miķeļpuikas čučēja kā zīdaiņi (ir, ir ironisks salīdzinājums, bet man patīk ironija!).

Atbraucot mājās Miķeļpelītei vēl viens pārsteigums – atbraukusi Kandavas ome! Savedusi labumus gurķu, burkānu un upeņu izskatā! Party shark galīgi laimīgs un turpina savu party, neskatoties uz mammas centieniem iebāzt kaut ko mutē un nolikt slīpi! Vispār baigais lielībnieks, riktīgi omei izrādījās – kā māk veļu mazgāt un dejot un kāds muzikālais aparāts viņam ir un tā tālāk..Ome šokā – stāv un brīnās, pa kuru laiku izauga tik liels! bet varbūt mūsmājās vienkārši tāda aura, jo mēs teju katru vakaru stāvam un brīnamies par tieši to pašu!

Vakara miedziņā Miķelis mani atšuva, kad pienāca pats vakars, likām to puiku vannā, lai iztērē spēkus, ja nu tiešām tādi vēl palikuši! Pēc tam iedevām putru un gultā iekšā. Kas tev deva! Vai tad nezinājāt, ka guļ tikai mīkstie? Īstiem party shark pietiek ar 40 minūtēm pa visu dienu, īpaši ja viņi ir 10 mēnešus jauni zīdaiņi! Lai nu mammas pus-glāze-vīniņa galīgi neizgarotu, ap 23iem vakarā Miķelis padevās saldākajam miedziņam pasaulē. Cerams, ka šī nakts nesīs daudzas mier- un miegpilnas stundas!

11.08.2017

Cerība par to, ka pēc tādas darbīgas un negulētas dienas Miķelis labi gulēs naktī, izplēnēja pie piektās celšanās reizes pāris stundu laikā.. Ahh, kaut kāds spētu pateikt kāpēc tā un kā lai mēs atgriežamies pie kaut cik normālākas nakts dzīves!

Pamodāmies un ome vēl bija ciemos! Abi ar tēti, un Miķelis ar’, brauca uz grāmatnīcu, jo omei ir tāda tradīcija – uz katru mēneša jubileju dāvināt grāmatiņu! Jā, Miķelim ir varens grāmatu plaukts!

Tētis ierosināja, ka varētu mūs aizvest uz jūru! Kamēr visi prom, sakrāmēju pludmales somu un uz jūru prom! Ārprāts, cik daudz cilvēki un cik muļķīgi daudzi parkojas! Bet neskatoties uz to, ka tajā visā pazūd daudz laiks, tomēr mazajam cilvēkam patika TĀ, nu TĀ, ka vairāk nevar vēlēties! Plunčājās piejūras dīķītī, mētājās ar dubļiem un pagaršoja smiltis – pieliecās un gribēja pagaršot, bet sagāja pilns deguns un pilna mute, laikam jau bija tik nepatīkami, ka pēc tam vairs negribēja ņemt ar rokām un ēst! Dikti vilināja tas ūdens, vienubrīd pat ņēma un pats aizrāpoja līdz tam – vēl vienreiz atgādinājums, ka nedrīkst novērst uzmanību no mazā cilvēka ne sekundi!

Vakarpusē izgājām pastaigā un jau atkal cerot, ka puisēns būs ļoti noguris, ar nepacietību gaidījām nakti ..

12.08.2017

Cerams, ka šī nakts bija maksimums uz ko tāds pintiķis ir spējīgs! Tagad ne tikai cēlās 30x, bet pa vidu vēl izdomāja, ka gulēšana ir garlaicīga un tāpēc labāk paspēlējamies! Vienu brīdi pagriezās pret tēti un pateica teta, tad pret mammu un pateica mamm – vīrs bija sēdus pāris sekunžu laikā – tu dzirdēji ? tu dzirdēji? tas noteikti skaitās! 🙂 Kas to lai zina vai un kad mēs sapratīsim “kad skaitās” savirknētas zilbes un kad jau vārds! Un vai tam tāda milzu nozīme? Bezgala patīkami dzirdēt to “memm”, to “attā”, to “teta” un to, kas izklausās pēc am (bet varbūt mam!?) 🙂

Karstums mani nobaidīja un izvēlējāmies ārā nedoties! Lieki neriskēsim, jo, kā zināms, šādiem maziem pintiķiem karstums un saule nav lieli draugi!

Tētis aizbraucis uz divām dienām makšķerēt, negaiss bija tik draudīgs, ka satraucāmies kā nu būs ar palikšanu teltī! Visu dienu bijām divatā (kas mums ir jocīgs notikums, jo tētis pagaidām strādā no mājām un pa brīdim drīkst patraucēt kādā svarīgā jautājumā:)).

Manī šodien arī baigais negaiss. Citreiz tā ņemu, pati sadomājos un riktīgi sacepos! Man riktīgi grūti saprast tautas daļu, kas uzskata, ka “bērni jau tāpat izaugs, visi esam izauguši”. Kā tas ir, kad neinteresē bērna attīstība? Kā tas ir, kad negribas palasīt kā var padarīt ikdienu ar bērnu interesantāku? Es ļoti mācos nenosodīt un arī nemācīt tad, ja redzu, ka cilvēkam neinteresē (ar uzsvaru uz mācos!). Bet palasiet! Nopērciet foršu grāmatu par sevi un bērnu un palasiet! Atveriet kādu foršu blogu un palasiet! Tak atklājiet to fenomenālo pasauli, ieraugiet kāda viņa var būt! Izglītojieties! Lūdzu, izglītojieties! Neceliet bērnus aiz padusēm, nesēdiniet, ja viņi to paši nedara, nestaidziniet aiz paceltām rokām un uztaisiet kaut ko gardu brokastīs (kaut ko, kas nav cīsiņi mazulim!). Tie ir tikai daži, man šobrīd aktuālākie topiki, par kuriem es lasu, interesējos un man riktīgi patīk. Man vispār patīk zināt kas, kāpēc un ko. Var jau būt, ka tas tāds medicīnas nopelns.

Kad negaiss pāriet un atkal uzspīd saulīte, tad jau es saprotu, ka muļķīgi likt visiem lasīt, interesēties un, galvenais, gribēt to darīt! Pilnīgi jau pietiek ar pāris cilvēkiem, tostarp kādam speciālistam, kam uzticaties un variet pajautāt! Bet jautājiet! Ir daudz ko zināt 🙂

13.08.2017

Vakar skatījāmies seriālu līdz 3iem naktī – jāpiebeidz Likteņa līdumnieki! Miķelis, protams, laicīgi gāja gulēt, bet man blakus, dīvānā. Atkodu, ka tā nakts celšanās viņam diezgan agonisks stāvoklis, jo tā kā es skatījos tv un manis pēc viņš varēja pievienoties, nevis čīkstēt, tad sāku ar viņu runāt, līdz dabūju saprāta stāvoklī. Un ko !? Puisēns apgūlās un gulējā tālāk! Otrajā reizē laikam pāršāvu pār strīpu, čalītis sāka gavilēt un smieties, tad gan ar pupiņa palīdzību dabūju viņu slīpi!

Laikam būšu iemācījusies sadarboties ar Miķeli tik tālu, ka vienlaicīgi abi varam kārtot māju un es tomēr esmu ātrāka kārtotāja kā viņš ārdītājs un namiņš sāk izskatīties glītāk! Un bailes no putekļusūcēja arī pagaisušas (līdz kādiem 8 mēnešiem tādas nebija un tad mistiski uzradās!)

Tētis pārbrauca mājās, Miķelis dikti laimīgs. Ļāvām izgulēties un gājām ārā, kur satikām Kārli ar omi!

Vakara miedziņa laikā mamma noskatījās iekavēto Suleimanu un gandrīz pabeidza šūt mākonīša spilventiņu! Urā.

Vakara cēlienu tētis uzņēmās uz saviem pleciem, jo mammai gribējās iedzert šampanieša glāzi un parakstīt! 🙂

14.08.2017

Šodien Miķeļpelītes mammai dzimšanas diena. Tētis, tikko kā sadzirdēja, ka esam pamodušies, ienāca istabā, paņēma Miķeli un nozuda! Domāju, ka lutinās un ļaus ilgāk pagulēt, bet te nu viņi pēc brītiņa bija atpakaļ ar kūku un degošām svecītēm! Kas par prieku mirdzēja mazajās actiņās! Diez ko viņš savā mīļajā galviņā domā, kas te tagad notika? Brokastīs vīrs bija sagadājis Hesburgeru, tiiik mīļi! Vakarā skatījāmies filmu un laiskojāmies pa dīvānu – ideāli!

Vakarpusē saku vīram, ka varbūt kādu reizi vajadzētu Miķelim parādīt, ka no dīvāna/gultas var rāpties ārā ar dibenu pa priekšu! Tā kā visi kopā dīvānā skatamies filmas, tad, kas zina, kas var ienākt prātā! Vīrs uz mani paskatījās lielām acīm un saka, ka es galīgi tuk-tuk (Miķelis ļoti smejas, kad tētis tā rāda!), ka Miķelis taču jau mākot! Paņem un abi nodemonstrē. Jap, tas brīdis, kad es nespēju visam izsekot līdzi, ir pienācis!

Launagā iedevu pagaršot paipalu olas dzeltenuma pusīti. Garšoja!

Vakaru pavadījām “mammas gaumē” – visi kopā dīvānā, skatoties filmu!

15.08.2017

Brīnišķīgs rīts, jo Miķelis kā dadzītis ņēma un pielipa tētim. Tētis arī bija tik foršs, ka paņēma Miķeli un devās laukā no guļamistabas, mammīte varēja pasnaust ilgāk!

Vēlāk tētis atveda jauno krēsliņu – ikea, balto, ar galdiņu – tāds kompakts un vienkāršs un ērts! Vienīgais mīnuss -tik viegls, ka Miķelis bīda pa visu istabu, drusciņ bail, ka neapgāžas!

Šodien turpinājām garšot paipalu oliņas dzeltenumu, atkal labi garšoja!

Diezgan ilgi ievilkās mūsu filmas skatīšanās, savukārt Miķelim ļāvām iemigt ap 21iem (man ļoti nepatīk situācijas, kad viņam nāk miegs, bet nedrīkst iet gulēt, jo tad neaizies gulēt savos vajadzīgajos plkst. 22! Mums taču rīt brīvdiena, varam pielāgoties :)), filma beidzas, bet šis kā neceļas, tā neceļas! Pārnesot uz lielo gultu tomēr pamodās un tad nu mēs līdz pusnaktij dabūjām klausīties cik foršas ir visas mantas spiedzienu daudzveidībā! Kad beidzot ap pusnakti dabūjām slīpi, tad dabūjām arī nosmieties, jo puisēns miegā sita plaukstiņas, virpināja rociņas un visādi citādi mīlīgi darbojās.

Vīrs atkal nostaļģiski atcerējās laiku, kad filmas paskatīties bija nereāli, kas mums diezgan sāpēja, jo ļoti patīk to kopā darīt! Nu ir pienācis laiks, kad to atkal var izdarīt! Tagad gaidīsim kad pienāks laiks, kad atkal varēs lasīt grāmatas, pamatīgi būs iekrājušās!

16.08.2017

Līdz plkst 3 naktī padarbojos pie datora, pēc tam padarbojās Miķelis pa gultu, ik pa laiciņa atgādinot, ka pupiņi ir viņa īpašums!

No rīta vīrs atkal apžēlojās un laikam jau nojauta, ka būšu mambijā un paņēma atkal Miķeli, laikam jau viņiem no rīta iet forši (vai arī tētis izbauda pēdējās dienas, kad strādā no mājas!). Pēc pamošanās lielākoties Miķeļpelīte ir ļoti priecīgs un ļoti novērtē savas mantiņas, dodot laiku padarīt ko citu!

Tā kā šovakar nāks ciemos Miķeļa draugs Kārlis ar vecākiem, tad jāsakārto māja. Tētis laipni pieteicās paņemt Miķeli un iziet ārā, uz veikalu, līdz ar to es varu netraucēti sakārtot māju! Izrādās, ka tas ir riktīgi forši, ja viens knīpiņš aiz mugura netaisa jaunu bardaku un rezultāts priecē! Vēlāk arī mēs izgājām ārā, Miķelis kārtīgi pagulēja!

Pirms Kārļa ierašanās paspējām satikt Lāsmu un ievertēt viņu ģimenes auno auto! Ļoti foršs un plašs!

Tik jauki noskatīties kā puikas spēlējas, tiešām liekas, ka nu viņiem kopā ir interesanti, vismaz kašķu nav! 🙂 Kārļa ar vecākiem uzdāvināja man lūpu zīmuli un lūpu spīdumu.. Vispār forši, ka mēs, mammītei, esam tik dažādas! Viena iedvesmo otru pilnīgi citādās lietās! Godīgi sakot, nevaru sagaidīt rītdienas pastaigu, pa miljons gadiem uzkrāsošu acis, ar jaunajiem pricendāļiem uzkrāsošu lūpas un iesim staigāties! Tai jābūt labai sajūtai l

17.08.2017

Ar visu ballīti, Miķelis vakar izlaida vakara miedziņu, tā nu uz nakti aizgāja gulēt ļoti labi. Apsēdos viesistabā, ielēju šampaniesa glāzi, paņēmu žurnālu un bija nenormāli labi!

Tas pusdienlaiks kaut kā sasodīti ātri pienāk! Nepaspēju smuki sapuceties, uzkrāsot lūpas ar jaunajiem pricendāļiem, kad Miķelis jau sāka skandalēt, ka nenormāli grib gulēt! Pēdējā laikā viņš baigi gaida to pusdienas miedziņu un ratos iedodu Mario maizīti, ko paplucināt un ātri vien acis ir ciet! Maizīte nenormāli drūp, pēc tam viss ir drupačās, pamēģināju vienu dienu nedot, bet izskatās, ka mazajiem jau vēderā kāds iemāca kas ir ultimāts – nebūs maizīte, nebūs miedziņš, mammīt!

Pastaigājoties Aija ieteicās par Kalnciema ielas ceturtdienas pasākumu un es atcerējos, ka biju nolēmusi uzklupt vīram, ka mums vairāk jāiet ārpus mājas! Aizsūtīju sms, ka gribētu aiziet. Bez nekādas pie runāšanas viņš atraksta man – ok! Nu galīgi laimīga biju 🙂

Miķelis kārtīgi izgulējās, gājām mājās, drusciņ padarbojos pie datora, sapucējāmies un devāmies! Mēs nevienā brīdī pat neapsvērām to, kādā sastāvā iesim – ar/bez Miķeļa, es viena vai tētis viens. Mēs gribam kopā! Mums tik ļoti patīk kopā! Nu tiešām, nav nekas cits, kas kādā pasākumā varētu būt tik interesants kā mazā cilvēka sajūsma par to, kas notiek! Es zinu, ka mēs vēl esam jauni ne tikai gados, bet arī jaunajā statusā un gan jau, ka pienāks diena, kad gribēsim, lai tas mazais rupucis nevelkas līdzi, bet kamēr tā diena nav pienākusi, mēs izbaudam! Pasākums bija foršs, ja Miķelim būtu austiņas, es, iespējams, tās būtu uzlikusi un tad viņi ar tēti varētu paspraukties tuvāk skatuvei, bet arī tāpat izdejojās! Pārsteidza, ka cilvēki ļoti daudz smēķē kur pagadās, īpaši zonā aiz skatuves, pie wc, kur atpūtās ļoti daudz bērni zālītē un pie galdiņiem .. Tētis drusciņ krita izmisumā par to, ka Miķelis ļoti skaļi bļauj. Jā, tā viņš dara gan un cilvēkam, kuram nav bērni ,droši vien tas nešķiet baigi forši, bet es tiešām nezinu ko lai mēs darām! Mācām, protams, “klusiņām, klusiņām”, “kušš” un tādas lietas, kas nostrādātu vismaz sabiedrībā, bet Miķelis ir izdomājis, ka tikai tā var baudīt dzīvi un taurē no rīta līdz vakaram 🙂

Atpakaļceļā uz māju (~4 – 5km) Miķelis aizmiga, mēs pļāpājām un tā nolēmām iet ar kājām, nevis ar trolejbusu. Sajūta bija gandrīz kā randiņā! Runājām par to, ka tā ir super sajūta iet kaut kur ar bērnu, gluži kā pierādīt pasaulei, ka bērns nav apgrūtinājums izklaidēm dzīvē, tas ir kā papildinājums! Nevaram sagaidīt nākamo pasākumu!

18.08.2017

Pēdējā darba diena, kuru tētis strādā no mājām, laikam tam par godu atkal paņēma Miķeli un es tik labi izgulējos!

Pa dienu gājām ekspedīcijā – uz lielo Maximu un uz lielo Rimi cenu izpētes nolūkos! Iepriekš sarakstīju produktus, kurus visbiežāk pērkam un abos veikalos sarakstīju cik kur un kas maksā! Plānoju par šo izpēti kādu vārdu arī uzrakstīt! Kāds nogurums, ja jūs zinātu! Tā kā taisīt lielo iepirkšanos 2x pēc kārtas! Knapi pārvilkāmies mājās un vakaru pavadījām gultā pie seriāliem! Tā kā Miķelis sazin kur iebāzis pulti, tad jāskatās bija youtube!

Vakarā tētis gribēja pierunāt mūs doties lūkot zvaigznes, bet kājas bija pārāk piekusušas un arī Miķelis demonstrēja sagurumu!

19.08.2017

Šodienas plānā bija doties uz Spilves lidlauku, kas atrodas vien 20 minūšu gājienā no mūsu mājas! Tur Rīgas svētku ietvaros dažādi pasākumi.

Rīts bija fantastisks, jo pēc tam, kad tētis bija paņēmis Miķeli, mamma iekrita burtiski agoniskā miegā uz diezgan labu laiciņu! Pamodos drusciņ par agru – puiši vēl nebija sagādājuši brokastis, posās tām pakaļ! 🙂

Pēcpusdienā patiešām arī devāmies uz lidlauku kopā ar Ozolu ģimenīti (Miķeļa drauga Kārļa!). Miķelis nogulēja visu skaisto šovu un vispār ne par ko neskatījās debesīs, uz lidmašīnām, helikopteriem, pūķiem vai baloniem! Forši, forši tā iziet laukā no mājas un padarīt ko interesantāku!

Vakarā tētis pagatavoja satriecošu cūkas lāpstiņu un Miķelis fantastiski nogulēja gandrīz visu vakaru! 🙂

20.08.2017

Atkal jauna diena klāt un šorīt gan neviens vairs ilgi neguļ (izņemot tēti, kuram ļāvām pagulēt ilgāk!), pošamies uz Māmiņu kluba pool party! Tur jauki padomāts par Māmiņu kluba blogerēm, saaicinātas visas kopā iepazīties un paklačoties! Tā kā Miķeļa mamma arī pieskaitāma pie viņām, tad ierašanās obligāta! Tētis labprāt (!?) devās mums līdzi! Pasākums tiešām foršs, mazie deva vaļā pa baseinu, bija suņi, kurus varēja ļoti samīļot, kārtīgi izspēlēties, piedalīties loterijās un pirmo reizi Miķelis pamēģināja rāpošanas sacīkstes! Tētis dāsni atvēlēja savu telefonu pirms starta (uzlika dziesmiņu) un tad, kad bija jāsāk rāpot, tad lika pa gabaliņam prom! Sākumā Miķelis drusciņ uzķērās uz kaimiņies dzeltenā traktora, bet telefons, saprotams, ņēma virsroku un tip-tap, Miķelis jau finišā! Man ļoti patika, ka piedalījāmies, jo es pat nenojautu kāda varētu būt Miķeļa reakcija – tikpat labi viņš varēja vienkārši apsēsties un skatīties kas riņķī interesants, tikpat labi viņš varēja sadusmoties uz tēti, ka nedod telefonu un palaist taurīti pa visu Semarah hoteli. Bet viņiem izdevās kļūt par čempioniem, atstājot aiz sevis divas jaukas dāmas! Ļāvu viņiem izbaudīt šo brīdi un neiejaucos, kad Māmiņu kluba raidījuma vadītāja steidza uzvarētājus intervēt! Tētis teica, ka būšot baigi muļķīgi, neesot varējis izdomāt atbildes uz jautājumiem un Miķelis arī neko īpaši neesot gribējis piekomentēt, bet es jebkurā gadījumā ar viņiem baigi, nu baigi lepojos! Tētis vispār super malacis, ne tikai aizved dēlu līdz pjedestālam, bet vēl izturēja kameru radīto spiedienu un saglabāja optimismu un vēlmi turpināt dalību šajā pasākumā 🙂

Tāda labi padarīta darba sajūta braucot mājās! Cerams, ka vakarā noskatīsimies atkal kādu filmu!

21.08.2017

Šorīt pamostamies un .. kas tad tas? Tētis nav ne gultā, ne dzirdams, ka būtu darbistabā! Un tad es atceros, ka viņš taču sācis strādāt ārpus mājas! Jāsaka kā ir – jocīgi! It kā jau patīkami, ka brokastis jātaisa tikai sev, ka neviens neskatās ko mēs daram, nav uzreiz jāsavāc aiz sevis utml, no otras puses – nav kam palūgt ‘tikai vienu mazu minūtīti’, nav neviens, kas pieklauvē pie durvīm un Miķelis jau izplūst milzīgā smaidā, jo zina, ka otrā pusē ir tētis! Bet nekas – viss, kas notiek, notiek uz labu!

Pastaiga bija tik interesanta, ka Miķelis azmirsa pagulēt un kad beidzot nolēma to darīt (pirmo reizi dzīvē aizmiga sēdus un galva nokarājās uz priekšu:)), tad mamma izdomāja, ka jāieiet pastā pēc paciņas, kur skaļi mazuļi uzmodināja dusošo princi. Ehh, nu labi, pagulēs naktī (ak, mammas sarkastiskie joki!). Joki ta joki, bet līdz pat plkst 22, kad atnāca ar tēti no pastaigas, Miķelis nebija aizgājis gulēt. Es taču saku, ka man aug topošais konans! Kāpēc viņi bija tik vēlā pastaigā? Jo mammu atnāca sapucēt draudzene Aija – krāsojām matus, pucējām uzacis un Aija pārbaudīja prasmes nesen uzdāvinātā lūpu zīmuļa lietošanā.  Forši, forši tā pucēties un pavadīt vakaru tikai sev!

22.08.2017

Šodien paredzēts braukt uz Purvciemu ciemos pie oktobrēna Kristofera mammas Agneses, kuras kopīgi skatīsimies lekciju par krūts barošanas izbeigšanas psiholoģiskajiem aspektiem. Tā kā lekcija sākās diezgan agri, tad cēlāmies ar modinātāju, ak vai, cik tas bija grūti! Tiešā reisā ar 3.autobusu tikām līdz galamērķim un džeki varēja sākt savu ballīti, mammas savu! Jāsaka, ka no lekcijas ļoti daudz nedzirdējām, jo kā tik pateikts kaut kas pārsteidzošs, tā metāmies to apspriest un tālāk nedzirdējām. Kas varētu būt TIK interesants, lai neklausītos ? Nu, piemēram, teikums, ka bērnam gada vecumā ir pilnīgi normāli naktī celties un prasīt krūti līdz 15 reizēm, taču 3-4 gadu vecumā naktī krūti nevajadzētu prasīt vairāk kā 2-3x! Un cik reizes naktī tavs 3gadnieks prasa krūti? 🙂 Kādu labu domu jau arī ieguvām un tuvākajā laikā plānoju ieviest ikdienā, jo tās naktis, kad tiešām ceļas šīs 15x ir baigi grūtas mammai – vienu dienu vēl var izturēt, nedēļu arī var, bet ja tas aiziet mēnešos, tad tomēr tam ir jāmeklē risinājums, manuprāt! Vispār krūts barošanu plānoju līdz aptuveni gada vecumam! Jau tagad jūtu, ka tas ievilksies nedaudz ilgāk, jo pagaidām Miķelis ir absolūts pupiņatkarīgais – gulēt nekādi citādi nemāk aiziet, naktī jāēd 15x un pa dienu vēl kādas 2x! Bet neskriešu notikumiem pa priekšu!

23.08.2017

Cik tie rīti ātri paiet! Tikko piecēlāmies, jau jāiet ārā un tūliņ jau tētis būs mājās! Kur pa vidu var paspēt māju sakārtot? Ēst uztaisīt?

Šodien bija paredzēta skaista fotosesija mežā, sūnās, taču vakarā sanāca lietus mākoņi un mūsu plānus pamainīja! Tas nekas, nekur nepazudīs tās sūnas un tā mūsu vēlme bildēties 🙂

Šovakar, lekcijas iespaidā, iešu gulēt vienlaicīgi ar Miķeli, parasti vēl turpinu darīt kādus savus darbiņus, bet nu pamainīsim ikdienu! 🙂

24.08.2017

Foršs, lēns rīts un jūtos pamatīgi izgulējusies! Brokastīs puisēns dabūja auzu pārslu putru ar banānu, plūmēm un datelēm – garšoja! Kamēr mamma paēd un kamēr Miķelis paēd, vēl pa vidu drusku jāpaspēlējas un viss – jau jāvāra pusdienu dārzeņi un jāiet ārā! Parasti vāru vairākus veidus, jo nekad nevar zināt kas no visa šodien kundziņam ies pie sirds! Savārīju nedaudz kartupeli, ķirbja gabaliņu, burkānu, spinātus un truša gaļu. Šodien vislabāk garšoja gaļa un drusciņ kartupelis, spinātus varēju pati ēst, burkānu drusku, drusku un ķirbis vienmēr labāk paticis žļurgāšanai pa rokām! Iespējams, ka rīt topā būs burkāns, tāpēc katra diena mammītei pārsteigumu pilna un var štukot jaunas kombinācijas!

Uhh, kas par vēju! Kārtīgi sapakoju mazo rūķi, bet tāpat vējš tika klāt! Nereti gadās, ka pusdienlaika miedziņš atnāk tieši tad, kad mamma jau stūrē uz māju pusi, šoreiz pavisam pie pašas mājas! Tā kā zinu, ka noteikti pamodīsies, kad nesīšu ratus augšā, tad atliek vien riņķot tālāk! Šoreiz devāmies uz veici, kur satikām tēti un mammītei uznāca tāds slinkums iet ar kājām atpakaļ, ka tētis piedāvāja, lai ņemu mašīnu un braucu! Bet es nemaz tā viena baigi nebraukājos! Metu bailes pie malas un veiksmīgi tiku līdz mājām un pat noparkojos, he! Knapi biju ienākusi pa durvīm un veikusi dažus darbiņus, kad puiši jau pie durvīm! Vai nu skrēja vai es baigi lēni braucu!

Launadziņā parasti taisu Lakto bezpiedevu jogurtu ar kādu auglīti, šodien secināju, ka galvenais pēc kā gāju uz veikalu (Lakto), nav nopircies! Miķelis tika pie rīsu putras ar banāns+mellenē sablenderētā veidā. Garšoja! Vakariņās Semper graudaugu piena putra!

25.08.2017

ĒĒ- ēē! Vēl taču ir vasara, kas tas par aukstumu? Šodien paunojamies un laižam uz māmiņu klubu pēc mantas, kuru pieteicāmies testēt. Te arī rezultāts. Miķelim nu baigi patīk braukāt ar sabiedrisko transportu, man ne īpaši, jo kopš grūtniecības laika paliek nelaba dūša, īpaši, ja jāsēz ar muguru pret braukšanas virzienu! Nespēju iedomāties kā agrāk varēju mācīties visu garo ceļu no Imantas līdz Gaiļezeram 🙂 Miķeļpelīte vēl joprojām mēģina noķert katru skatienu trolejbusā un tad no laimes “izlīmēties” ratos, jo tante pasmaidījusi! Vakaru vadam mierīgā garā pa māju!

26.08.2017

Šī diena izvērtās īpaša, jo nolēmām, ka mēģināsim iemācīt Miķelim, ka gulēt var aiziet arī bez pupiņa palīdzības! Patiesībā, paši bijām diezgan sabijušies, jo knupi puisēns neņem un ar ūdeni arī nekad nav izdevies apmānīt! Tā nu šūpojām, devām knupi, tad pie viena, tad pie otra midzinājās un beigās atlūza starp mums, pirmais miedziņš ap plkst.17:00 (parasti līdz šim vismaz divi jau būtu bijuši!). Vecākiem pirmais win-win un kino vakars godam nopelnīts!

27.08.2017

Naktī Miķelis ar vecākiem izspēlēja superīgu kuriozu! Guļam, guļam un pēkšņi abi ar vīru pēkšņi pamostamies, bet nevaru saprast no kā! Apkārt tumšs, neko neredz! Man pirmā doma – Miķelis izkritis no gultas! Vīrs tausta – nav Miķelis! Tad saprotu, ka nav apgaismojums (katru nakti uz zemes stāv lampiņa), nākamā doma – Miķelis iebāzis kaut ko kādā kontaktā un izsitis korķus! Pielecam kājās – puisēns sēž zemē laimīgs, gaismu izslēdzis, vecākus sabaidījis 🙂

Šodien mums fotosesija – sūnās! Miķelis nedaudz pa ceļam nosnaudās un viss izdevās perfekto!

Nezaudējām vakar aizsākto un turpinājām dzīvi bez pupiņa pa dienu!Šodien rezultāti jau nedaudz labāki, ierušinājāmies visi dīvānā, pie TV, jaunais cilvēks, protams saraudājās, bet, kas ļoti interesanti – nevienā brīdī neprasīja pupiņu (nu, jūs jau ziniet to mazuļu radīto skaņu, kad viņi gaida pieniņu :)). Drusciņ mazāk laiku paņemot, Miķelis gulēja kā pelīte! Vecākiem atkal kino vakars, Miķeļpelītei vakarā vanna un pārvietojāmies uz guļamistabas lielo gultu, lai pirms miega varētu kārtīgi pamīļoties!

28.08.2017

Vakar vakarā saņēmu sms, ka šodien visu dienu nebūs elektrība! Patiesībā, pat nebiju iedomājusies, ka dzīve bez elektrības ir tik sarežģīta (par saldēto ogu dzīvi saldētavā es vispār iedomājos tikai vakarā..). Gājām dzert brokastu kafiju pie Aijas un Kārļa. Pēc tam bailīga diendusa (jo šodien palīgs tētis nav mājās!), bet mums izdevās, liekas, ka viņš saprot, ka pupiņs nebūs, jo nav tā, ka prasa! Sākas raudāšana, ļauju, jo tas paātrina miegošanos, jocīgā kārtā ļauj knupi sev bāzt mutē, aizmieg ar asarām man uz punča. Mimis, draugs, nāk apraudzīt kā mums šodien izdevās. Redzēs kā lauki, uz kuriem rīt plānojam doties, izmainīs mūsu sasniegumus.

Visam pa vidu paguvu aizskriet līdz zobārstam un .. izraut zobu! Tagad varēšu taisīt visādus smieklīgus video ar Miķeli un mammu bez 4.zoba, hihi. Īstenībā, briestu breketēm, tā ka viss forši, nepaies ne divi gadi, kad Miķeļa mamma būs smukulīte 🙂 Un būs bildes ar ko mierināt dēlu, kad viņam pirmsskolas vecumā būs pilna mute ar tukšām zobu vietiņām! 🙂

Ar miedziņu un fona troksni Miķelim ir tā – ja aizmiga klusumā, tad arī jāievēro klusums, kas ir grūti, jo šodien jākrāmē mantas, lieku tās čupiņās, kad pamodīsies, tad varēs krāmēt somās, kuras ir sazin kur. Vakarā startējam uz Vecpiebalgu! Tētis baigi ilgi strādā,  tāpēc startējam vēlu, bet tas nemaz neizrādījās tik slikti, jo Miķelis čučēja mašīnā. Izmēģinājām jauno benzīntanku Līgatnē (kool!?), jo biju Instagram redzējusi cerīgas atsauksmes! Es gan iekšā negāju, jo jaunais cilvēks izdomāja, ka ir īstais brīdis patrobelēties, bet tētis novērtēja kā kaut ko atšķirīgu, interesantu un pievilcīgu, kafija arī garšoja labi!

29.08.2017

Šodien mostamies pārsteidzoši agri, jo pieskatu visus 3 puikas – Miķeli un brālēnus Klāvu  (6 gadi) un Kārli (2 gadi). Miķelim patīk suns (Grēta, varētu būt ~1 gads, vācu īsspalvainais putnu suns, īstens ģimenes mīlulis!) un Kārlim patīk Miķelis. Klāvam vienalga, viņam multenes! Vispār secinājums tāds, ka visvieglāk ar šitādiem ziķeriem ir iet ārā! Ja vēl paveicas un ārs nav pilsētā, tad var ieiet bērzu birzītē un ļaut skriet visiem, kuri māk staigāt! Patiesībā, gāja tik normāli, ka pat iegājām visi 3 veikalā, neviens neko neapgāza, neviens nekrita gar zemi un diezgan laicīgi arī tikām laukā no veikala! Pusdienlaikā palīgā atsteidzās vecāmamma jeb Miķeļpelītes mammas mamma, lai mēs varētu saglabāt jauno režīmu un arī Kārlim, sakarā ar bērnudārza tuvošanos, ir ieviests jauns režīms, kas ir aizmigšana gultā, nevis ratos! Vecāmamma 3 min laikā Kārli nolika gulēt, Miķelis 10 min laikā aizmiga! Fantastiski!

Vakarā dodamies uz BMX treniņu, kur Klāvs rādīja iegūtās prasmes, sabildējām daudz bildes un nosalām! Varena diena!

Atlūzu barojot Miķeli, šķiet, ka tā vēl nebija noticis! Laiku gaiss nomierina 🙂

30.08.2017

Mostamies 9.30, mammai jāpastrādā, kas nav baigi viegli ar pintiķi (absolūti pielipis šis vārds!), kurš grib gulēt, bet, tā kā pārejam uz max 2 gulēšanas reizēm pa dienu, tad tomēr gribu pavilkt garumā!

Dodoties pastaigā Klāvs vēlas iet pabraukāt pa BMX trasi, neskatoties uz to, ka vakarā ir treniņš! Lai jau jaunais censonis trenējas! Vakarā ar Miķeli uz treniņu neaizejam, jo dodamies palīgā krustmātei Montai, kura šogad pirmo reizi būs audzinātāja Vecpiebalgas skoliņā! Vispār, vecāki, pievērsiet uzmanību un novērtējiet visu kā skolotājs/audzinātājs ir saposis klasi, kādas mīļas dāvaniņas un interesantas idejas izdomājis – tas patiešām prasa MILZĪGU darbu un laiku, īpaši vēl, ja pašam mājās ir bērni un ja nu vēl mazi !! Līdzēju kā varēju šajā vakarā un visam pa vidu paskatos uz savu puisēnu, kuram iedevu paspēlēties ar pulksteni – Miķelis aizmirsis, ka jāturās jeb ar abām rokām turas pie pulksteņa! Urā, tāds milzīgs malacis, oficiāls level up attīstībā!

31.08.2017

Aizvien labāk un labāk veicas ar aiziešanu gulēt bez pupiņa, nu jau ieejot istabā saprot kas par lietu, labprāt uzguļas mammai virsū un tad, kad mutē ir knupītis, pats noliek galvu un aizver actiņas! Tad sākas dīdīšanās kādu laiciņu, lai atrastu ērtāko pozu un ļautu miega pelei iesakņoties apziņā!

Atkal bijām ārā visi 3, jutos kā daudzbērnu māmiņa, kas patiesībā es nespētu (nu ja vajdzētu, gan jau, ka spētu :)) būt, jo liekas ārkārtīgi grūti, pašaizliedzīgi un baigi ilgo laiku jāaizmirst par sevi, saviem hobijiem vai arī jāgādā palīgi. Man visvieglāk likās iet ārā, jo tad viens ar riteni aizbrauc, ja nav tuvu ceļš, tad arī otrs var brīvi paskriet un trešais pa to laiku var pamēģināt aizmigt! Ja piekūst, tad var mainīties vietām un mazāko ņemt rokās 🙂

01.09.2017

Ak jēziņ, kā cilvēki spēj piecelties tik nenormāli agri!

Šodien iesim ciemos uz 1.septembri Miķelīša brālēnam un mammas krustdēlam Klāvam, kuram šis gads ir īpašs – pēdējais gads bērnudārzā! Interesanti, cik milzīga nozīme ir audzinātājām, lai bērniņam gribētos iet uz bērnudārzu! Ceru, ka viņas to apzinās! Svinības bija diezgan jaukas, turpinājumā atpūtāmies dārza ballītē ar veselām 3 kūkām, jo brālēnam Kārlim 2.septembris ir jubilejas diena, bet svinības divas dienas pēc kārtas būtu pārāk šiki, tāpēc iepriecinājām Kārli jau šodien! Miķelīša vecāmamma arī atbrauca un bija forši.

02.09.2017

Kārtojam māju visu dienu, Miķelim uznācis kaut kāds roku periods, cerams, ka mājās viņam tas pāries un spēlēsies arī pats! Kad Miķelis skaļi kliedz, Kārlis kliedz līdzi un tad Miķelis sāk vilkt lūpu! Izskatās diezgan smieklīgi, jo puisēns labu brīdi mēģina tikt galā ar savām emocijām, līdz palaiž tās vispārējai apskatei! 🙂 Skaisti aiziet pačučēt bez liekiem kašķiem, ar knupīti un dziesmiņu. Izdomājām 3 ģimenes dāmas – mammas mamma, mammas māsa un mamma, aizbraukt uz veicīti un atstāt visus 3 puisēnus krusttēvam Guntim. Tā kā Miķelis bija aizgājis gulēt, tad nekas traks nelikās. Jau pēc neilga laika uzzinām, ka Guntis pavēris guļamistabas durvis un Miķelis bija nevis gultā, bet jau tusēja pie gultas! Visticamāk, izkritis!? Bet tā kā vispār puisēns māk kāpt ārā no gultas, tad es vairāk pieļauju, ka gribēja smuki izkāpt, bet līdz galam labi nesanāca. Kopš šīs dienas veselu nedēļu nebija pierunājams kāpt no gultas ārā pareizi, tā, it kā būtu aizmirsis! Par laimi, prasme atgriezas 🙂

Vakarā piekusums, kokteilītis un ģimenes sieviešu pļāpas. Miķelis naktīs vēl joprojām ir ļoti nemierīgs, perinu plānu kā atbrīvosimies no miljons celšanās reizēm naktī. Neizperināju, aizmigu!

03.09.2017

Diezgan labi izgulējies, pārmaiņas pēc Miķelis izdomājis, ka var spēlēties arī pats un nav visu laiku jākarājas mammai biksēs! Varbūt, ka tas kāds adaptācijas periods bija un nu ir saradis ar jauno situāciju? Pasācis aizmigt visādās dīvāinās pozās ratos, mammai prieki! Šodien sanāca tāda kā bērnu ballīte, jo pie Kārļa ciemos bija atbraukusi viņa vienaudze!

Pavisam lieliska gulētiešana noslīpējusies- saprot kas par lietu, drusciņ saraudas (pat ne obligāti), lai actiņas pašas krīt ciet, tad prasa knupīti, svaidās, guļot uz mammas, līdz padodas miedziņam!

Neatminos vai iepriekš minēju, bet krusttēvs ir Miķeli iepriecinājis ar vēl vienu iesauku – pieneņpūka! 🙂

04.09.2017

Šodien gaidam tēti un vakarā brauksim uz māju prom, tāpēc diena paiet krāmējot mantas! Gribēju iziet pastaigā, bet pēc kāda brītiņa sapratu, ka kaut kā slikti stumjas – opā! Knopkai esmu uzbraukusi virsū un tā ir pārdurusi riepu .. ahh!

Mazajiem brālēniem šodien pirmā nopietnā bērnudārza diena, Kārlis gan mājās jau pirms pusdienlaika, bet vismaz patika un rīt labprāt ies atkal!

Tēti sagaidījām ļoti vēlu, atpakaļceļā, nezin kāpēc, dabūjām klausīties diezgan ilgu sprīdi cik ļoti Miķelis nevēlas braukt atpakaļ uz Rīgu, bet kad bija mājās un varēja samīļot savu mīļo Mimīti, tad jau garastāvoklis atgriezās 🙂

Mammai un tētim šodien 5 gadu jubileja, kopš abi divi saskatījās/ieskatījās/uzmeta aci! 🙂

05.09.2017

Iespaidīga diena, jo Miķeļa mammai šodien aprit 10 gadi kopš nokārtojusi tiesības, hi. Tētim nevar teikt, atkal sāks pukstēt par to, ka ikdienā nebraukā!

Visādi citādi mājās ir forši! Nepagāja ne stunda, kad visapkārt uztaisījām bardaku, netīrās veļas kalnus un izmētātas mantas, bet tāda taču tā ikdiena ir!

Ā, vakar atbraucot mājās bija ļoti interesanti, jo pa šo nedēļu, kamēr bijām prom, tētis dzīvoklī darīja visādus darbiņus un mums tagad bija jāsameklē ko viņš padarījis! Uz taisījis brīnumskaistu plauktiņu koridorā, kur pakarināt atslēgas, nolikt maku utml, citādi visu laiku kaut kur mētājas! Un pats svarīgākais – uztaisījis Miķelim aktivitātes dēlīti, kur samontējis visādus rīkus, ap kuriem Miķelim dikti patīk ķimerēties! Arī par Mimi padomāts un pielikti zvaniņi, kurus Miķelis kustina un Mimis priecājas 🙂

06.09.2017

Dodamies pastaigā ar sen nesatikto draugu Kārli! Riktīgi forši, ka nav jāstaigā divatā, jo tad noteikti, ka negribētos staigāt tik daudz, bet tā kā tagad paralēli klačojamies, tad laiks paiet nemanot!

Tāds kā mēneša rezumē par ēšanu – mans tievulītis sīkucītis Miķelītis ir pamatīgi labojies un ēd tik dūšīgi, ka svars noteikti pārsniedz 10kg (šomēnes gan pie dakteres svērties neiesim, lai paliek intriga gadam! Mājās uz svariem gan uzkāpsim kaut kad!), ir acīmredzams dubultzods, kārtīgas riepiņas un arī krustmātes izbrīns, kad Miķelis iekāpa vanniņā – uhh, kāds apvēlies puisēns! Tas ir superīgi, ziemai vajag biezāku slānīti zem ādas 🙂

07.09.2017

Tās dienas tik ātri skrien, ka es pat nepaspēju pierakstīt! Šodien uztaisīšu mazu mēneša rezumē ko tad uz šo brīdi Miķelis prot – patiesībā, to jau vairs nevar uzskaitīt, jo viņš jau ir kā liels cilvēks – māk ēst un cienāt citus, daudz labāk sanāk arī pašam padzerties no pudelītes (nu, protams, ka sava deva jāvelta arī uz zemes), rāpo kā trakulis, sēž kā smukulis, ceļas kājās, staigā gar mēbelēm pieturoties un nu, uz mēneša beigām arī apguvis opciju stāvēt neturoties. Es neskaitāmas reizes esmu puisīti slavējusi par to, ka viņš ir tik apdomīgs! Arī šo stāvēšanu viņš burtiski izjūt – atlaiž rokas, ja drusku sagrīļojas, tad iesēžas celīšos, ja jūt, ka kritīs, tad ātri uz dupša! Kaut nu tā tas turpinātos un arī savu staigātāja karjeru sāktu pamazām, vēl nesteidzoties, ar apdomu! Miķelim ir iepaticies braukāt uz savas mazās mašīnītes, pašam vēl kājas nesniedzas līdz zemei, bet kad tētis piedāvā pavizināt, tad uzreiz zina, ka kājas jāpaceļ uz augšu, lai nevelkas pa zemi! Vissmieklīgākais pasaulē ir vemšanas skaņa (tētis to atklāja kad pagaršoja ēdienu, ko dodu Miķelim. Ir, ir ķēmrausis! Māca muļķības puikam!).

Vēl laikam tomēr vēlos uztaisīt mazo rezumē par ēšanu – ar to 11o mēnesi ir tā, ka principā uzskatu savu dēlu par viengadnieku, kas tad tas ir – viens mēnesis! Un ja ēšanas jautājumā runājam par viengadnieku, tad mana asociācija ir tāda, ka tik liels bērns ēd visu. Bet! Tā nu gluži nav mūsu dzīvē, es vēl joprojām skatos līdzi ko dodu ēst, pusdienas apvienojam un ēdu to pašu, ko Miķelis (vai viņš to pašu ko es!?), vakariņās viņam ir putra, tāpēc mums pašiem savs katliņš! Es papildus sāli bērna ēdienā neberu un nebēršu, jo kad jautāju mammām kāpēc viņas tā dara, atbilde ir – tā taču garšīgāk! Protams, ka garšīgāk, bet tas ir mūsu sabojātajām garšas kārpiņām, nevis bērna maigajai un nevainīgajai garšas sajūtai. Vispār vēlos sevī attīstīt prasmi nelietot uzturā sāli, bet aizstāt to ar citām garšvielām – ķiploku, sīpolu ,zaļumiem utml. Nu neesmu jau es nekāda trakā, ka nu bērnam nu neko – vīrs ir iedevis pagaršot čipšus, es pacienāju ar kādu siera gabaliņu, skaidrs, ka šajos produktos sāls ir uj, uj, uj, kas tikai vēl vairāk pārliecina mani nebērt papildus sāli bērna bļodiņā! Pabeidzot par ēdieniem – pienu pagaršot došu tikai pēc gada vecuma (jo govs piens ir paredzēts teliņam :)), lēnām, pa vienam mēģinam alerģiskos produktus – nesen pagaršoja tomātu, kas ļoti garšoja, drīzumā garšosim apelsīnu, varbūt citronu un ap gadu arī medu piedāvāšu. Tas kā rīkojos es, protams, ka nav vispārējā un vienīgā patiesība, tas ir pareizākais ceļš priekš manis – esmu dzirdējusi daudz mammu stāstus, kas mokās ar alerģijām bērnam, ka viss sācies ar tiem sasodītajiem mandarīniem, nekad bērnam tos vairs nedošu / ar to nejauko tomātu, kā es tā nezināju, ka viņš alerģisks / ak, tas propoliss, kā mans bērns tagad izskatās .. Bieži vien tā ir, ka viens produkts gluži kā parauj vaļā slūžas veselai virknei problēmu un, protams, ka tas tāpat jau noteikti bija ģenētiski determinēts un diez vai, ka šis produkts ir pie vains, BET! Ja alergologs saka, ka nevajag, nu tad nevajag! Gan atēdīsies gan tos mandarīnus, gan tās zemens un tomātus! Man patīk sekot vadlīnijām, es jūtos labi un drusciņ arī pareizi tā darot! Es jūtos tā, kā sniegtu savam bērnam labāko un šī, patiesībā, ir vienīgā sajūta, pēc kuras katrai mammai jāvadās, vienalga ko tā Nora savā blogā raksta! 🙂

08.09.2017

Manam Miķelim 11 mēneši. Tām divām svītriņām, ko nesen ieraudzīju, tam kunkulim sonogrāfijā, ko tikpat labi varēja sajaukt ar gaisa pūsli, tai sirsniņai, kura vienā jaukā sonogrāfijā sāka puk-puk-pukstēt! Tam puikam, par kuru pārliecinoši daktere paziņoja 16.nedēļā un tam būkšķim, ko sajutu 20.nedēļā .. okej, okej, zinu, šitais jāpataupa nākamā mēneša ierakstam! Es nevaru, es esmu tik emocionāla un labila sava bērna jautājumā !!! Viņš ir tik foršs, tik mīļš, tik neatkārtojams, tik interesants, tik daudz man iemāca! Un viņam ir 11 mēneši. Veseli 11 mēneši un nākamajā tas jau būs 1 gads. Aij, lai kā punktiņš uz i iet vecais, labais teiciens – nu kur tas laiks tā skrien? Nu kā tie bērni tik ātri izaug?

WhatsApp Image 2017-09-08 at 17.44.52

 

 

2 thoughts on “11. MĒNESIS

  1. Cik pazīstams apraksts. Tagad gaidu otru mazuli un lielajam rakarim jau 1g9mēn. Par nakts biežo mošanos prasot pienu nu aiz cik pazīstami vēl palicis atmiņā. Bet bija ka sapratu- viss es vairs nespēju tik bieži celties. Tad nu naktī kad mazais knosījās prasot pienu vispirms devu divas reizes knupi un ja turpināja uzstājīgi pieprasīt pieniņu, tad devu zīst- rezultātā jau divās naktīs pārgājām no 15 barošanām uz 2-3 un likās man ka nu gan jau varu gulēt. Pamazām palika 2 barošanas naktī un viena pirms miega līdz pārgāja uz vienu piena pieprasījumu pirms miega. Uzzinot ka gaidām ģimene papildinājumu arī no to vienīgo barošanu pārtraucām bez lieliem kreņķiem- paraudāja pirmo vakaru kādas 20-30min, bet tika piedāvāts padzerties tikai ūdens, dots knupīts, miega lāčuks, kā ierasts miega dziesmiņa un mīļošana un iemiga mazais. Tiesa bija jau 1g4mēn. Lai izdodas arī jums tā mierīgi pāriet uz labāku naktsmiegu!

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s