Prosas putra

Ko ēd Miķeļpelītes mamma ?!

Tas ir neiedomājami, absurdi, neticami, ironiski, smieklīgi un tomēr tā ir – taps pirmais rakstiņš par ēdienu! Tie, kas mani pazīst, un pilnīgi noteikti mans vīrs, zina – es un plīts ir divas lietas, kas var eksistēt blakus virtuvē, bet diezgan reti mijiedarbojas!

Domāšana par to, ko ēdu arīdzan nav mana stiprā puse. Studiju laikā bāzu mutē visu ko bija laiks sagremot, kamēr notika aktīva mācīšanās. Ar pavārmākslu nodarboties nebija ne laiks, ne vēlme. Satiekot vīru apstiprinājās teiciens “pretpoli pievelkas” (vismaz pavārmākslas ziņā) un virtuves pārvaldība tika uzticēta viņa prasmīgajām rokām. Protams, ar atsevišķiem izņēmumiem, kad uznāk iedvesma – tad jau arī sanāk labi!  Bet tagad, kad no tā, ko ēdu, ir atkarīga maza cilvēciņa labsajūta – tagad gan es sāku domāt! Pašā sākumā bija visgrūtāk, jo par ‘aizliegtajiem produktiem’ viens saka tā, otrs tā, bet lēmums tomēr jāpieņem pašai!

Ko es neēdu?!

Pats, pats svarīgākais, veidojot ēdienkarti ir neaizmirst, ka ēst var visu, tikai nelielos daudzumos! Bet, tā kā es esmu no bailīgajām mammām, tad tomēr:

  • Ierobežoju govs pienu, bet tieši pašu pienu, piena produktus, īpaši skābpiena noteikti ēst vajag, slimnīcā saņēmu norādes, ka pat 0,5l dienā! Bet tā, ka ņemtu un dzertu no glāzes pienu – tā es nē. Tā, ka lietu klāt putrai – tā es jā!
  • Neēdu šokolādi. Pamēģināju, kad Miķelim bija 6.nedēļas 1.diena (tā uzsveru, jo mani sasniegusi informācija, ka alerģijas izpaužas no 6.nedēļas). Divus gabaliņus melno šokolādi un pec 2 dienām mana Miķeļpelīte bija viscaur sarkanām pumpiņām! Cik labi, ka neesmu šokolādes fans, no šī produkta atteikties nav grūtības!
  • Sākumā ierobežoju sīpolus, ķiplokus, lai nepūš mazajam vēderu! Tāpat zaļos dārzeņus.
  • No visiem sarkanajiem ir jāuzmanās, tie skaitās īpaši alerģiskie produkti.
  • Neēdu medu. Nākamajā dienā pēc atgriešanās no slimnīcas nu TIK ĻOTI gribējās kaut ko saldu, bet īsti nekā nebija. Nopriecājos, ka mājās ir medus un aiziet – ieļopsēju divas maizes! Un pēc tam uzzināju, ka medu tik tiešām nevajadzētu 🙂

Ko es ēdu ?!

Par to arī šis stāsts. Par manu jauno ikdienu – putrām! Ļoti patīkami pārsteidza ēdiens slimnīcā, jo tur gatavo debešķīgas putras! Vienu rīta bija dzeltena, salda putra, kas mani ļoti uzrunāja. Nolēmu, ka tā ir prosas putra un mājās stājos pie plīts un gatavoju!

Tagad ir tā, ka ir dienas, kuras nevaru izturēt bez prosas putras! Ir zudis slinkums stāvēt pie plīts, jo rezultāts taču būs ne tikai gards, bet arī veselīgs 🙂

Padalīšos ar proporcijām kādās gatavoju:

1 krūzīte prosas,

2 krūzītes ūdens, 2 krūzītes piens,

tējkarotes galiņš sāls,

4 tējkarotes cukurs,

pāris sviesta piciņas,

ievārījums.

Prosa ir jāpaskalo – daru to lejot bļodā ūdeni, samaisot un lejot ūdeni ārā ( nu tā prātīgi, lai prosa neizbirst ), tā kādas 3-4x. Tad vāru ar ūdeni, kad graudiņi uzbrieduši, leju klāt pienu. Kad pirmais burbulis, tad klāt sāls + cukurs un beigās pievienoju sviestiņu! Mazliet vēl pacietības un pavisam drīz jau var pievienot ievārījumu un cienāties !

Pa šo laiku mana putra jau gatava. Kamēr rakstīju, putru, protams, ‘pierāva’, ehh. Traukus mazgāt man nepatīk vēl vairāk kā gatavot 🙂

Esmu sapirkusi teju visas putras, kādas vien veikalā ir! Kā saka – ko nepamēģināsi, to nezināsi 🙂 Vīram baigie prieki par mani!

nor

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s