Vēstulītes Miķelim. 5. nedēļa

01.02.2016

Urā, urā un vēlreiz urā! Urā par to, ka ir sākusies tava, punča iemītnieka, 5. nedēļa, par ko man steidza atgādināt aplikācija! Patiesībā būtu forši, ja kāda grūtniece pamēģinātu ļoti daudzas aplikācijas un pēc tam uzrakstītu rakstu par tām – zinātu ko izvēlēties 🙂 Urā arī par to, ka saņēmu analīžu rezultātus un tie ir ļoti labi ( manā interpretācijā 🙂 ) – pirms 3 dienām HCG bija ~800, tagad ir 3x lielāks – ~2500 un arī progesterona līmenis aug – no 37 līdz 41! Urā!

Šodien iedomājos – kam īsti es rakstu šīs vēstulītes – sev? Tev? citiem? Īstenībā forši būtu, ja visiem, jo ar tām noteikti iepriecināšu sevi pēc gadiem .. 10! Noteikti iedošu palasīt Tev pēc gadiem .. 10! Un – kas zina, varbūt, ka šīs vēstulītes taps noderīgas vai interesantas citām topošajām mammām! Jebkurā gadījumā – ieteikums nr. 1 – vienmēr, VIENMĒR, ir vajadzīgs kāds cilvēks, kuram tu vari uzticēt savas raizes, savus priekus, savas domas, tapēc ne mirkli neesmu nožēlojusi, ka jau pirmajā dienā pateicu māsai ar divu grūtniecību pieredzi!Tētim nevar teikt, bet viņš uzzināja tikai trešais 🙂 – vispirms es, tad māsa un tad viņš! Šķiet, ka vēl neizstāstīju kā tētis uzzināja! Protams, ka arī es gribēju izdomāt kaut ko ļoti foršu un īpašu, bet nekas tāds nenāca prātā un ļoti, ļoti gribējās viņam pateikt! Pavisam nelāgi bija tas, ka iepriekšējā vakarā sastrīdējāmies, bet man jau sen bija aizmirsies, tāpēc pēc vakariņām teicu, ka būs saldais, tikai jāiet pakaļ uz virtuvi pašam! Tur biju nolikusi divus pozitīvus testiņus kūkas vietā 🙂 Zini kas bija pirmais ko viņš pateica – nu kāpēc tu tagad man pateici kad mēs esam sastrīdējušies, tagad tas nebija TĀ! Es ceru, ka kādu dienu tu viņu iedunkāsi par tādu izrunāšanos 🙂 Šim stāstam ir viena liela morāle apakšā – nekad nevajag strīdus pārnest uz otru dienu – jāatrisina pirms gulētiešanas, jo, kas zina – varbūt nākamajā dienā sieva pateiks, ka gaidītais mazulītis ir klāt 🙂

Rīt, bērniņ, mums atkal dežūra! Cerams, ka ne diennakts.

p.s. šodien māsa lielījās, ka viņas dēls ( 10 gadi ) pats uzvārījis pelmeņus – vai tiešām kādu dienu arī es lepošos ar šādu Tavu sasniegumu ? :))

02.02.2016

Sveika, mazā radībiņa! Rakstu, protams, jau pēc dežūras, jo tā bija tik intensīva, ka neatlika laiks nekam citam! Visu laiku gan bija jādomā par Tevi, jo tik bieži sveicini mani ar vēdersāpēm, nu pat tik stiprām, ka liekas – zaudēšu samaņu! Esmu nolēmusi kādā vēdera sāpju mirklī piezvanīt māsai, domāju, ka viņa ļoti labi sapratīs kādas tās ir, jo dežūras laikā sāka sāpēt tik ļoti, ka nācās aiziet uz rezidentu istabu un uztaisīt “ kūniņas pozu” un vienlaicīgi rakstīju māsai – kad sāpes pāriet, tad pārlasot liekas – nē, nē, tik traki jau nebija! Jau tagad sāku saprast sievietes, kuras pēc dzemdībām saka, ka tik drīz negribēs to atkārtot, bet tomēr to dara! Jā, atzīšos, ka JAU esmu teikusi, ka ja šādas sāpes jācieš visus 9 mēnešus, tad es neesmu droša, ka gribēšu to vēlreiz. Bet, tā kā tagad, rakstot, puncis nesāp, tad dzīve liekas diezgan rožaina 🙂 Nopirku magniju – varbūt, ka tas palīdzēs!

Dežūra patrāpījās pie ļoti labas dakteres, kas pa nakti laiž mājās un tā nu varējām nemocīties visu nakti, bet sakrāt spēkus nākamajai dienai!

03.02.2016

Skaistulīt!  Tā kā tās trakās vēdera sāpes mani moka tik bieži un tik stipri un tā kā esmu piebāzusi pilnu galvu ar medicīniskām gudrībām, tad drošības pēc palūdzu Ilzei, lai paskatās sonogrāfijā vai nav kas nelāgs! Un ko viņa tur ieraudzīja – mazu, melnu oliņu 🙂 Pirms nedēļas pati mēģināju paskatīties, bet nu itin nekā nebija, tāpēc domāju, ka vēl neko neredz, bet redzi kā! Cik satraucoši gaidīt kāds tu izskatīsies nākamajā nedēļā 🙂 Jau prāts nesas sadomāt kādas piemiņas bildes lai uztaisa! aaaa, cik forši! Es ļoti ceru, ka mūsu veselība visu laiku, kamēr būsi puncītī, turēsies ļoti laba, lai varam daudz izdarīt, daudz redzēt un daudz sajust!

04.02.2016

Sāku dzert magniju klāt vitamīniem, bet nekā – tu esi nolēmis katru mīļu brīdi man atgādināt par savu eksistenci 🙂 Sāpīgi jau ir, bet ko tur padarīs!

Vakar nevarēju vien aiziet gulēt, jo jau atkal Pinterest biju saskatījusies visādas foršas bilžu idejas kādas varētu izveidot, lai paliek par piemiņu no šiem garajiem mēnešiem mums abiem kopā vienā ķermenī! Vakar arī pieteicos domubiedru grupā, kur ar citām jaunajām māmiņām varēšu apspriest savas sajūtas par Tevi un saprast vai viss notiek vislabākajā kārtībā!

Šodien atkal gara poliklīniku diena, visur prasa manus plānus uz priekšu – aij, kā gribētos pateikt, ka mani plāni saistīti tikai ar vienu – mazo, mīļo bērniņu, bet vēl nevar teikt – tev jāpaaugas lielākam un bišķi jāizspīlē mammas puncis ( nu, vai vismaz tik daudz, lai varu staigāt neievilktu vēderu 🙂 ), bet es jau nevaru sagaidīt!

Sarunāju, ka marta mēnesī mums būs divas, salīdzinoši vieglākas dežūras, ar lielu cerību, ka nebūs jāpaliek pa nakti! Tātad sanāk tā, ka mums priekšā tikai viena nakts dežūra – Valentīna dienā, ha! Un martā jau es dakterei pačukstēšu, ka tu man esi un tad jau vēl lielāka cerība, ka mums nebūs jānakšņo slimnīcā!

Šodien mājās tikšu mazliet ātrāk kā plānots, varbūt izdosies kaut ko padarīt darbiņiem, kas tik ļoti iekrājušies noguruma dēļ – jo vakaros nu neko vairāk negribas, kā ieritināties pie TV!

Buča!

05.02.2016

Ak vai, kāda smaga nakts aiz muguras! Apsolīju pati sev un arī vīram, ka šodien noteikti tikšu pie dakteres, jo sāpes paliek tikai stiprākas! Tad, kad viņu nav, tad pat aizmirstas, bet šorīt sāka sāpēt arī sapulces laikā, tā ka melns gar acīm, auksti sviedri un no sapulces gandrīz nekas nav dzirdēts.. uzreiz gāju un piezvanīju dakterei un laba ziņa – lai tik braucot, paņems mani kādā brīdī! Kopumā viss kārtībā – paskatījās sonogrāfijā, sirsniņas pukstēšanu jau var redzēt, bet vēl ir ļoti maziņa! Labā olnīca dakterei likās jocīga – viņa teica, ka ja nebūtu oliņa dzemdē, tad varētu domāt, ka ārpusdzemdes grūtniecība..jautāju vai nevar būt gan tur, gan tur – nu tādi gadījumi esot super reti! Tā kā mediķiem viss parasti notiek jocīgi, tad drošības pēc man pirmdien jāaizbrauc un vēlreiz paskatīsimies. Viss jau būtu kārtībā,  ja vien vakarā māmiņu forumā nebūtu ieraudzījusi sievietes ierakstu par tieši šādu gadījumu – tikai olvadā, ne olnīcā. Protams, kārtīgi izraudājos, bet nu ceru uz pašu labāko scenāriju! Vairs nelasīšu forumus, kas uz mani neattiecas! Vispār iesaku nelasīt (bet zinu cik nemanāmi pirkstiņi paši raksta googlē sāpīgo tēmu .. :))

Beidzot piektdiena ir klāt un nogurumā var iekrist dīvānā un noskatīties “ziepenes” iekavētās sērijas 🙂

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s